"Turiet prātā un mīliet Īvandi, kā es to vienmēr esmu sirdī turējis"
Mārtiņš Kalndruva, dzimis Īvandes pagasta Pladās

Novadnieki

BerklavsEDUARDS  BERKLAVS

Dzimis 1914. gada 15. jūnijā, miris 2004. gada 25. novembrī. Bija Latvijas PSR un Latvijas Republikas valstsvīrs, kas 1950. gados bija viens no nacionālkomunistu kustības galvenajiem organizētājiem, bet 1980. un 1990. gados redzams Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustības (LNNK) pārstāvis – viens no tās dibinātājiem un pirmais priekšsēdētājs.

Biogrāfija

Dzimis īsi pirms Pirmā Pasaules kara sākuma Īvandes pagastaBirzniekos” (šobrīd mājas atrodas Kurmāles pagasta teritorijā Īvandes pagasta pierobežā) lauku amatnieka ģimenē. Mācījās Ķimales sešklasīgajā skolā, pēc tam strādāja par mācekli Kuldīgas tipogrāfijā, vakaros mācījās Kuldīgas Valsts ģimnāzijā. Strādāja Kuldīgas avīzē “Kurzemnieks”, bija sociāldemokrātu jaunatnes organizācijas biedrs. Pēc Ulmaņa apvērsuma pazaudēja darbu un iesaistījās komunistiskās pagrīdes grupā. Kādu laiku viņš strādāja dažādus gadījuma darbus fabrikā “Vulkāns”, ceļu būvē, mežizstrādē. 1935. gadā E. Berklavs pārcēlās uz dzīvi Rīgā, sāka darbu elektromehāniskajā darbnīcā, bet vakaros turpināja mācības Amatniecības vidusskolā, turpināja darboties kā burtlicis komjaunatnes nelegālajā tipogrāfijā “Spartaks”. Par pagrīdes darbību viņš tika arestēts, sodu izcieta Rīgas Centrālcietumā, vēlāk tika norīkots spaidu darbos Kalnciema akmeņlauztuvēs.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā strādāja LPSR komjaunatnes centrālkomitejā un komunistiskās partijas Rīgas Proletāriešu rajona komitejā. Otrajā pasaules karā cīnījās Sarkanās armijas rindās, sākumā kā ierindnieks, vēlāk ieguva virsnieka pakāpi. Kara beigās Indriķa Pinkša vietā tika iecelts par Latvijas PSR komjaunatnes sekretāru. No 1948. līdz 1951. gadam mācījās augstākajā partijas skolā Maskavā.[

Pēc tam strauji kāpa pa karjeras kāpnēm Latvijas Komunistiskajā partijā (līdz pat LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka amatam). Uzskatot PSRS nacionālo politiku par bīstamu latviešu nācijas interesēm, piecdesmito gadu otrajā pusē, izmantojot savu stāvokli padomju varas struktūrās, Berklavs kļuva par vienu no nacionālkomunistu kustības (sauktu arī par berklaviešiem) līderiem un galvenajiem oponentiem PSRS nacionālajai politikai Latvijā, kas pēc Berklava domām bija vērsta uz Latvijas rusifikāciju. Lai gan Vilis Lācis Berklavu bija iecerējis par savu pēcteci LPSR MP priekšsēdētāja amatā, šī kustība 1959. gadā tika sagrauta un Eduards Berklavs tika izsūtīts uz Vladimiru Krievijā.

Pēc atgriešanās no izsūtījuma Berklavs strādāja Rīgas elektromašīnu rūpnīcā un kļuva par Latvijā aktīvas pretpadomju disidentu grupas vadītāju. 1971. gadā organizēja “17 latviešu komunistu vēstules publicēšanu pasaules masu medijos, protestējot pret politiku, kura “nodara lielu ļaunumu komunistiskajai kustībai, marksismam-ļeņinismam”, kas radīja plašu rezonansi ne tikai trimdas latviešu aprindās un ārzemju presē, bet atspoguļojās arī vairāku Rietumvalstu attiecībās ar PSRS. Rakstīja vēstules latviešu kultūras darbiniekiem, aicinot “nedarīt neko tādu, kas dara ļaunu mūsu tautai”. VDK gatavoja tiesas procesu pret E. Berklavu, veica pratināšanas un sacerēja četru sējumu lietu, tomēr 1980. gadu sākumā Pārbūves procesu dēļ lietu pārtrauca.

Sākoties latviešu tautas trešajai Atmodai Berklavs kļuva par vienu no Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustības (LNNK) dibinātājiem un bija pirmais tās vadītājs. Tika ievēlēts Augstākajā padomē un 5. Saeimā. Deviņdesmito gadu vidū, veselības problēmu un vilšanās partijas biedros nomākts, Berklavs aizgāja no aktīvās politikas, bet nezaudēja interesi par to līdz pat savam nāves brīdim 2004. gada novembrī. Eduards Berklavs bija latviešu studentu korporācijas Fraternitas Livonica biedrs.

Par Eduarda Berklava dzīvi un politiskajiem uzskatiem 2007. gadā uzņemta dokumentālā filma “Berklavisms”.

Eduards Berklavs apbalvots ar: Sarkanā Karoga ordeni (01.1942.) , 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, 1995. gadā ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 2000. gadā ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Dzimšanas dati 1914. gada 15. jūnijā Īvandes pagasts, Kurzemes guberņa
Miršanas dati 2004. gada 25. novembrī (90 gadu vecumā)
Politiskā partija PSKP, LNNK (1988—1997), TB/LNNK (1997—1999)

 

Eduarda Berklava 100. dzimšanas dienā, 2014.gada 15.jūnijā, viņa dzimtajā Īvandes pagastā notika atceres stunda.

Edgara Ziņģes un Nacionālās apvienības Liepājas nodaļas jauniešu muzikālie priekšnesumi, pasākuma vadītājas Mairas Brūderes piemeklētās dzejas rindas, atmiņas par E.Berklavu bija pirmais plašākais pasākums novadnieka piemiņai. Saeimas deputātam, Nacionālās apvienības (NA) biedram Gaidim Bērziņam bijusi ne viena vien tikšanās ar E.Berklavu jau Atmodas sākumā. Viņš atcerējās 1987. gadu, kad radās idejas par organizācijas dibināšanu. Atgādināja 1989. gada 25. marta piemiņas pasākumu Rīgā, Brāļu kapos, tad gājiena priekšgalā Latvijas karogu nesa E.Berklavs. Visbeidzot, ka izpildīts E.Berklava vēlējums, lai nacionālie spēki apvienotos – tas nu izdarīts.

 Informācijas avots – Vikipedia un Nacionālās apvienības laikraksts „No Īvandes-Latvijas vēsturē”

M.KalndruvaMĀRTIŅŠ  KALNDRUVA

Rakstnieks Mārtiņš Kalndruva (dzimtais uzvārds Krīgers) dzimis 1916.gada 9.novembrī Īvandes pagasta “Pladu” mājās. Lielāko mūža daļu dzīvojis Ventspilī. Miris 1992.gadā. Stāstu, pasaku, dzejoļu autors. Savā daiļradē silti un ar mīlestību daudz pieminējis dzimto pusi Īvandi.

Plašāk iepazīstieties bibliotēkas vadītājas Guntas Zingbergas pievienotajā rakstā :