VUGD: visā Latvijā notiek gatavošanās iespējamiem pavasara paliem un plūdiem
Ņemot vērā šī gada meteoroloģiskos un hidroloģiskos apstākļus, kad ziemas periodā izveidojusies bieza sniega un ledus kārta, šogad pastāv paaugstināti palu un plūdu riski, tostarp teritorijās, kur tas iepriekš nav bijis raksturīgi. Lai savlaicīgi pārrunātu pašvaldību un iesaistīto institūciju gatavību, apzinātu pieejamos un nepieciešamos resursus, kā arī īstenotu sagatavošanās pasākumus, aizvadītajā nedēļā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju aicināja visā Latvijā sasaukt pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju sēdes. Līdz pirmdienas rītam jau bija notikušas trīs un ieplānotas deviņas civilās aizsardzības komisiju sēdes.
“Savlaicīga sagatavošanās būtiski samazina plūdu radītos riskus iedzīvotāju drošībai un infrastruktūrai. Civilās aizsardzības komisiju sēdes ir būtisks instruments, lai pašvaldības kopā ar dienestiem un sadarbības partneriem izvērtētu iespējamo apdraudējumu, pieejamos un nepieciešamos resursus un rīcības kārtību. Jo rūpīgāk šie jautājumi tiek pārrunāti un sakārtoti pirms stihijas, jo efektīvāka būs rīcība tās laikā,” uzsver VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.
VUGD aicina komisiju sēdēs pārrunāt jautājumus par iespējamām plūdu riska teritorijām, tajās esošajiem mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, kritisko infrastruktūru un pašvaldībai būtisku pakalpojumu sniedzējiem. Palu un plūdu situāciju būtiski ietekmē hidrotehnisko būvju stāvoklis, tādēļ svarīgi tās apzināt un apsekot. Izvērtējot teritorijas reljefu, īpatnības un vēsturisko pieredzi, pašvaldības aicinātas identificēt iespējamās ledus sastrēgumu veidošanās vietas. Nereti riskus iespējams mazināt, savlaicīgi attīrot krastus no kokiem un krūmiem vai īstenojot citus preventīvus pasākumus.
Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu pašvaldības ir galvenās pretplūdu pasākumu īstenotājas, tādēļ būtiski jau šobrīd apzināt pašvaldības, komersantu un kaimiņu teritorijās pieejamos materiāltehniskos līdzekļus (sūkņus, ģeneratorus, smilšu maisus u. c.), kā arī vienoties par sadarbības algoritmu un šo resursu iesaisti plūdu draudu novēršanā un seku likvidēšanā.
Teritoriju applūšana var radīt nepieciešamību evakuēt iedzīvotājus, tādēļ pašvaldībām jāizvērtē evakuācijas procesa organizēšana – transports, izmitināšanas vietu gatavība, iedzīvotāju informēšana un citi aspekti. Šo un citu jautājumu savlaicīga pārrunāšana ļauj pašvaldībām apzināt esošo situāciju, nepieciešamos uzlabojumus un tos preventīvi īstenot, lai plūdu gadījumā varētu koncentrēties uz operatīvo rīcību.
Ja plūdu rezultātā būs apdraudēta iedzīvotāju dzīvība vai veselība, VUGD iesaistīsies un veiks glābšanas darbus plūdu skartajās teritorijās, sniegs atbalstu pašvaldībām iedzīvotāju evakuācijā, nodrošinās pašvaldību iniciētu šūnu apraides paziņojumu izsūtīšanu apdraudētajā teritorijā esošajiem iedzīvotājiem, kā arī pēc nepieciešamības sniegs atbalstu valsts materiālo rezervju iesaistē un iedzīvotāju informēšanā.
