AST šogad pārvades tīklam pieslēdzis četras jaunas apakšstacijas saules elektrostacijām
Latvijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) pārvades tīklam šogad pieslēdzis četras jaunas apakšstacijas Rēzeknes, Kuldīgas un Bauskas novados. Tas ļaus integrēt pārvades tīklā saules elektrostacijas ar kopējo jaudu vairāk nekā 270 megavati. Tuvākajos divos gados kopumā plānots izbūvēt vairāk nekā 20 jaunu apakšstaciju atjaunīgās enerģijas projektiem, tādejādi AST apakšstaciju kopējam skaitam palielinoties par 18%.
“Līdz ar atjaunīgo energoresursu strauju attīstību Latvijā, būtiski pieaudzis arī AST darba apjoms – sākot no jaudu rezervēšanas līdz apakšstaciju izbūvei un to apkalpošanai pēc pieslēgšanas pārvades tīklam. Iepriekš vidēji reizi divos gados tika izbūvēta jauna apakšstacija. Šobrīd piedzīvojam vēsturiski lielāko apakšstaciju izbūves apjomu. Tas ir apliecinājums, ka tuvākajos gados sagaidāms ievērojams atjaunīgo energoresursu ražotās enerģijas pieaugums. Tas sekmēs Latvijas pašpietiekamību un konkurētspējīgas enerģijas cenas Latvijas patērētājiem,” informē AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Jaunā apakšstacija apakšstacija “Marientāle” atrodas Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, apakšstacija “Vārme” – Kuldīgas novada Vārmes pagastā, bet jaunās apakšstacijas “Nīzere” un “Rūtiņi” ir uzbūvētas Bauskas novada Stelpes pagastā, kopējam AST apakšstaciju skaitam sasniedzot 145.
Jau ziņots, ka 2023. gada vasarā atjaunīgajiem (AER) projektiem rezervētā jauda pie pārvades tīkla sasniedza gandrīz 6 gigavatus (GW), tādēļ AST pārtrauca jaudu rezervāciju jaunu elektrostaciju pieslēgšanai. Pēc grozījumiem likumā, kas līdz 2025. gada 30.aprīlim ļāva vienreizēji atteikties no rezervētajām jaudām, nezaudējot iemaksāto garantijas maksu, komersanti ir izvēlējušies turpināt attīstīt 32 AER projektus, to kopējai jaudai sasniedzot 4 GW. No tiem AST ir noslēdzis jau 24 AER pieslēgumu līgumus, kopējai jaudai pārsniedzot 2 GW. Tas ir nozīmīgs apjoms vietējās ģenerācijas palielināšanai Latvijā, lai stiprinātu energoneatkarību.
Elastīgā pakalpojuma ietvaros brīvajām jaudām jauna pieslēguma izveidei sagatavotas tehniskās prasības 9 dažādiem projektiem, no tiem trīs saules elektrostacijām, tostarp divām ar enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmu, un 6 vēja parkiem ar kopējo jaudu vairāk nekā 970 MW apjomā. Elektroenerģijas tirgus likumā noteikts, ka līdz 2026. gada beigām jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam jaudas bez maksas tiks rezervētas tikai elastīgajam pakalpojumam, kad noslēgts pieslēguma līgums jeb projekts būs gatavs būvniecības uzsākšanai. Nepieciešamības gadījumā AST var jaunajiem pieslēgumiem ierobežot elektroenerģijas nodošanu pārvades tīklā līdz 10% no laika gada ietvaros, neizmaksājot kompensācijas.
Apakšstaciju izbūve notiek par attīstītāju līdzekļiem. Jauno apakšstaciju infrastruktūras ekspluatāciju veiks AST personāls. Efektīva uzņēmuma pārvaldība un procesu efektivizācija, Eiropas Savienības finansējuma piesaiste un pārslodzes vadības ieņēmumu novirzīšana attīstības projektu īstenošanai ļāvis saglabāt AST darbības izmaksas līdzšinējā apjomā, pat nedaudz samazināt. Kā ziņots iepriekš, AST iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai elektroenerģijas pārvades tarifu projektu nākamajiem trim gadiem ar 0,7% AST izmaksu samazinājumu.
