Jaunā dārkopības sezona ir klāt, arī Spānijas kailgliemeži mostas. Tā kā šoziem sniegs bija biezs un noturīgs, zeme zem tā pat īsti nesasala, tāpēc kailgliemežiem šo ziemu noteikti izdevās veiksmīgi pārdzīvot. Ja pavasaris saglabāsies silts, pirmie Spānijas kailgliemeži varētu parādīties jau aprīļa beigās vai maija sākumā.
2026.gada 13. martā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 127, ar kuriem Spānijas kailgliemezis beidzot iekļauts Latvijas invazīvo sugu nacionālajā sarakstā.
Svarīgi! Ierobežojot Spānijas kailgliemezi, savlaicīgi uzsākt dārza aizsardzības pasākumus – jau pavasarī izķert jaunos gliemežus, kamēr tie nav sākuši vairoties. Latvijā gliemezis vai tā olas, galvenokārt, tiek izplatīts ar stādiem, augsnes substrātiem, ievests ar kokmateriāliem, tādējādi veiksmīgi nonākot mājsaimniecību dārzos un caur neapsaimniekotām teritorijām, ceļmalām, grāvmalām un ūdenstilpju piekrastēm izplatās tālāk dabiskajās teritorijās. Katrs gliemezis gada laikā spēj izdēt līdz pat 500 olām, kuras pārziemo. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanā ir jāiesaistās teritorijas īpašniekam, kurā manīti šie invazīvie dabas īpatņi.
Kā ierobežot?
Metodes dažādas – visefektīvāk noteikti būs kombinēt, atbilstoši aizsargājamai platībai un gliemežu aktivitātei teritorijā.
àVisizplatītākā un dabai draudzīgākā ir – lasīšana ar rokām, pēc tam kailgliemežus utilizējot, piemēram, ievietojot slēgtā traukā. Tomēr jāatdzīst, ka šī metode ir vislaikietilpīgāka, jo tas jādara ik dienu, bieži gan no rīta, gan vakarā.
à Iznīcinot atrastās gliemežu olas, iespējams samazināt gliemežu skaitu nākamajam gadam. Spānijas kailgliemeži dēj olas no jūnija līdz septembrim, parasti mitrās un tumšās vietās – augsnē, zem akmeņiem, puķupodiem, dēļiem vai darzā izmantojamaiem teklstila segumiem, komposta kaudzēs, caurulēs u.c.. Regulāra augsnes rušināšana, zāliena pļaušana un dārza priekšmetu pārvietošana arī palīdz pamanīt un iznīcināt vietas, kur gliemeži dēj olas vai pārziemo. Protams, arī šis darbs prasa daudz laika.
à Aizsargbarjeru izvietošana – dabisko minerālu granulas, vara lentas, pat elektriskie gliemežu ierobežotāji kailgliemežu izplatības ierobežošanai. Tā būs mehāniskas aizsargbarjeras veidošana ap dobēm, puķupodiem, jebkuriem augiem, kurus apdraud gliemeži. Tās gan neaptur gliemežu vairošanos, tās aizsargā atsevišķus augus no gliemežu piekļūšanas konkrētai vietai.
à Indijas skrējējpīles – Spānijas kailgliemežus izmanto barībai. Vienmēr atklāts paliek jautājums, audzēt pašam, un tad – kur izmitināt ziemā? Iespējams, var iznomāt, aizņemties no pīļu audzētājiem…
à Ķīmiskie preparāti Spānijas kailgliemežu iznīcināšanai – efektīvi, rekomendējama plašās teritorijās. Lai šādus līdzekļus varētu iegādāties, nepieciešama apmācība un augu aizsardzības līdzekļu iegādes apliecība. Latvijā pieejamo limacīdu saraksts un lietošanas norādījumi pieejami Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā.
à Gliemežu slazdi – tie izvilina gliemežus no savām slēptuvēm. Slazdus var izgatavot mājas apstākļos, izmantojot kartona kastes, ierokot zemē burkas ar saldiem šķidrumiem vai citām gliemežiem tīkamām ēsmām, plastmasas traukus vai dārzkopības preču veikalos iegādāties rūpnieciski ražotus gliemežu slazdus.
Jau otro gadu Latvijas tirgū ir pieejams Latvijā ražots gliemežu slazds, kurā iespējams divos nodalījumos kombinēt pievilinājvielu, piemēram, nedaudz alu vai rauga šķīdumu un gliemežu ēsmas granulas. Slazdus var tīrīt un uzpildīt reizi 2-3 dienās, nav jālasa katru dienu un jāpieliecas pie katra gliemeža. Un, kas ir īpaši svarīgi – ar slazdiem tiek izķerti arī jaunie gliemezīši, kurus lasot nevar saskatīt, tādējādi tiek mazināta gliemežu vairošanās.
Latvijā ražotos kailgliemežu slazdus iepējams iegādāties tidzniecības nama “Kurši” veikalos, mazumtirdzniecības veikalu tīkā “Mājai un dārzam”, kā arī pasūtīt interneta veikalos “Credo Baltic” https://www.credobaltic.lv/ un “Agrimatco” https://agrimatco.lv/ .
Kailgliemežu slazda ideja tika atzinīgi novērtēta un apbalvota LIAA konkursā “Ideju kauss 2024”.
