4.maijā Īvandes pagastā dzīvojošie bērni devās iepazīt vietas tepat dzimtajā pagastā.
Ekskursijā bija aicināti bērni pamatskolas vecumā. Tā kā Īvandē vairs nav skolas, bērni mācās Kuldīgā un vēl citur. Katrs nokļūst skolā savā veidā, un lielai daļai bērnu nav iespējas satikties, līdz ar to viņi viens otru pat nepazīst, lai gan dzīvo vienā pagastā. Šīs mazās ekskursijas mērķis bija satuvināt un sapazīstināt bērnus, kā arī parādīt viņiem, kas notiek tepat līdzās.
Pasākuma rīkotāji bija ļoti iepriecināti, kad 4. maija rītā sapulcējās gandrīz 30 bērnu. Arī vairākiem vecākiem šķita interesanti apskatīt Īvandi. Ceļā devāmies 40 cilvēki.
Pirmais mūs sagaidīja zemnieku saimniecības Zemzari saimnieks Mārcis Zīle. Viņš novadīja īstu lauksaimniecības stundu, pastāstot kā paiet gads zemniekam, strādājot tīrumā un kūtī. Sākumā šķita, ka stāstījums būs dikti nopietns, bet Mārcis ļoti atraktīvi atrada veidu, kā jaunos klausītājus ieinteresēt. Ar pareizām atbildēm uz viņa jautājumiem varēja nopelnīt konfektes. Un, saprotams, pavisam cita lieta ir tuvumā apskatīties lielu traktoru, sējmašīnu, arklu, graudu bunkurus vai ganāmpulku.
No Zemzaru saimniecības, kura atrodas netālu no Padures pagasta robežas, braucām pāri visam pagastam uz otru galu, lai viesotos Meinarda Mēteļa saimniecībā Pilskalni. Saimnieks mūs uzņēma ļoti viesmīlīgi. Šeit tuvumā apskatīt un pabarot varēja aitu mammas ar jēriņiem, neredzētus skotu buļļus un … meža cūkas. Svētki bija ne tikai bērniem, bet arī dzīvniekiem, jo katram apmeklētājam bija līdzi kāds našķis. Pēc tam Meinards laipni izrādīja savu māju apkārtni. Liela piekrišana bija rotaļu laukumam. Apskatījām padomju laiku elka Ļeņina pieminekļus, kurus saimnieks iegādājies, lai saglabātu kā vēstures liecības. Namatēvs nojumē uz balti klātiem galdiem bija sarūpējis nelielu cienastu.
Nākamā pieturas vieta – Īvandes ūdensdzirnavas. Saimnieks un melderis vienā personā – Kārlis Pētersons izstāstīja, cik senas ir dzirnavas, un, kas dzirnavās vispār notiek. Izrādīja maltuvi, ūdens turbīnu, palaida griežamies dzirnakmeņus, putraimu un bīdeļu mašīnas, kā arī atļāva bērniem pēc sirds patikas izvizināties maisu vedamajos ratiņos. Dažs, no dzirnavām iznācis, izskatījās gandrīz pēc meldera.
Pēc tam devāmies iepazīt baznīcu. Pagasta pārvaldes vadītāja Anda Upleja nedaudz iepazīstināja ar tās vēsturi, minot, ka baznīcas ēkai šogad svinama 200. dzimšanas diena. Īvandes draudze uz dievkalpojumiem pulcējas 2 reizes mēnesī, un dievkalpojumus vada mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics. Bērni uzdeva dažādus jautājumus.
Ekskursija noslēdzās muižā. Bibliotekāre Gunta ar palīdzi Vairu bija sarūpējušas un ceļotājus sagaidīja ar gardu skābeņu zupu. Pēc maltītes visi sapulcējās uz soliņiem ap ugunskura vietu un pārsprieda dienā piedzīvoto. Lielākā daļa priecīgi stāstīja, ka diena ļoti patikusi un labprāt kopīgi dotos vēl kādā braucienā. Kuram vēl pietika enerģijas, spēlēja spēles. Noslēgumā bērni, jaunus draugus ieguvuši, viens no otra atvadījās un devās mājās.
Sanāca, ka Latvijas valstij tik nozīmīgā dienā – 4.maijā, Īvandes bērni uzzināja daudz jauna par savu dzīvesvietu. Domājam, ka tas varētu būt pirmais solis, lai jaunajā pilsonī pamazām rastos piederības sajūta savai zemei.
Iespējams, šogad mūsu pagastā radusies jauna tradīcija 4.maija svētkiem.
